8.b klases skolēni Patriotu nedēļas ietvaros klases stundas un literatūras stundas veltīja Latvijai – savai dzimtenei. Par stundās paveikto skolēni dalījās atmiņās un izteica savu viedokli, un rakstīja pārdomas.
Lūk, fragmenti no skolēnu darbiem:
“Šonedēļ runājām pat Latviju, tās vēsturi, strēlniekiem. Skatījāmies dokumentālas filmas, klausījāmies intervijas, strēlnieku dziesmas. Noskatījāmies arī filmu “Dvēseļu putenis”, kas uzņemta pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem. Visneaizmirstamākie bija skati, kuros tika attēlotas Ziemassvētku kaujas.” (Markuss Liepiņš, 8.b)
“Audzināšanas stunda (8. novembris) tika veltīta filmai “Dvēseļu putenis”, jo šajā dienā visā Latvijā bija šīs filmas pirmizrāde. Tāpēc noskatījāmies filmas treileri, kā arī to, kā filma tapusi. Skatījāmies arī dokumentālo filmu par strēlniekiem. Tas viss lika aizdomāties par strēlnieku dzīvi 1. pasaules kara laikā.” (Jurijs Rigalovs, 8.b)
“Šajā nedēļā runājām daudz par latviešu strēlniekiem, klausījāmies arī strēlnieku dziesmu grupas “Cosmos” izpildījumā. Trešdien devāmies uz filmu “Dvēseļu putenis”. Es to skatījos jau otro reizi. Paldies šiem karavīriem, kas cīnījās brīvības, varenības un uzvaras vārdā par brīvu Latviju!” (Everts Ērkšķis, 8.b)
“Es domāju, ka pēc nedēļā redzētā un dzirdētā ir vērts padomāt par to, vai mēs, jauni zēni, būtu tik drosmīgi un būtu gatavi aizsargāt savu valsti.”(Daniels Krišbergs, 8.b)
“Stundās, klausoties dziesmas (ļoti patika dziesma “Div’ dūjiņas”) un skatoties dokumentālās filmas, kā arī noskatoties filmu “Dvēseļu putenis”, kļuva ļoti bēdīgi, jo tik daudz cilvēku cieta un gāja bojā kara dēļ.” (Elizabete Konovaļuka, 8.b)
“Šajā nedēļā pārrunātais liek padomāt un saprast, ka karā devās jauni puikas un ļoti daudz latviešu gāja bojā, cīnoties par Latvijas brīvību. Ja nebūtu mūsu latviešu strēlnieku, vai Latvija būtu brīva un neatkarīga? Es domāju, ka ikkatram būtu jāpasakās mūsu latviešu strēlniekiem.” (Annija Roberta Zvane, 8.b)
“Es lepojos un esmu pateicīga tiem cilvēkiem, kas pieteicās karā un cīnījās par mūsu nākotni, dzimteni un brīvību.” (Jūlija Dundure, 8.b)
“Skatoties filmu “Dvēseļu putenis”, visvairāk atmiņā palikušas Ziemassvētku kaujas, kurās gāja bojā ļoti daudz cilvēku. Es sapratu to, ka mūsu latviešu strēlnieki bija spēcīgi un drosmīgi, viņi nebaidījās mirt par Latviju.” (Mārtiņš Kalniņš, 8.b)
“Filmā “Dvēseļu putenis” bija kadri, kas lika sastingt. Atmiņā paliekošs ir skats, kad tēvs savu dēlu, kas smagi ievainots kaujā, uz rokām nes līdz apmetnes vietai. Tas liek padomāt par ģimenes vērtībām, par to, ka tuvs cilvēks izdarīs visu, ko spēj, lai otrs ģimenes loceklis dzīvotu un būtu laimīgs.” (Dana Sarkane, 8.b)
Tās ir tikai dažu 8.b klases skolēnu domas, bet līdzīgi spriež arī pārējie jaunieši. Tāpēc pieminēsim tos karavīrus, kas nolika galvas, lai mēs varētu dzīvot brīvā un mierīgā zemē!